Lielie uzņēmumi Dobeles novadā – kādu pienesumu tie dod valsts ekonomikai un novada attīstībai ?

lsm.lv · Feb 15, 2026 · Collected from GDELT

Full Article

Pēc pēdējiem pieejamajiem statistiskas datiem, pirms trim gadiem Latvijas kopējais ekonomikas apmērs jeb iekšzemes kopprodukts (IKP) bija teju 40 miljardi eiro. Nav pārsteigums, ka lielākā daļa tā tika saražota tieši Rīgas reģionā – teju 66 % no kopējās summas. Arī turīgākie cilvēki dzīvo Rīgas reģionā, proti, uz vienu iedzīvotāju IKP pārsniedza 30 tūkstošus eiro, bet vismazākais – nepilni 12 tūkstoši eiro – bija Latgales reģionā. Kopprodukta dati tiek izmantoti kā galvenais ekonomikas izaugsmi raksturojošais rādītājs, un Zemgalē IKP uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā bija teju 14 tūkstoši eiro. Kādu pienesumu valsts ekonomikai un novada attīstībai dod lielie uzņēmumi Dobeles novadā? ĪSUMĀ: Dobeles novads var lepoties ar uzņēmumiem, kas turpina strādāt jau no tālajiem padomju gadiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir "Dobeles dzirnavnieks", kas ir lielākais pārtikas ražotājs Latvijā. 2024. gadā Dobeles novada uzņēmumu kopējais apgrozījums bija pusmiljards. Lielu Dobeles novada nodokļu ieņēmumu daļu veido IIN. "Latviapacking" vadītājs: Mums ir ļoti daudz lielu uzņēmumu, Dobele tiešām ir uzņēmēju pilsēta. LDDK vadītājs: Pašvaldībām pašām jāmeklē un jāpierunā uzņēmumi. Dobeles novads var lepoties ar uzņēmumiem Ir pilnīgi skaidrs, ka Dobeles novadam ar tā ļoti auglīgajām zemēm, piemēroto reljefu, atrašanos, nu, ne gluži varbūt Rīgas aglomerācijā, bet ļoti tuvu tai, dzelzceļi, lielie autoceļi, tās iespējas noteikti bijušas daudz labākas nekā austrumu pierobežā. Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš regulāri seko reģionu attīstībai un vērtēja, ka starp bagātākajām un nabadzīgākajām pašvaldībām Latvijā ir lielas atšķirības, IKP atšķiras pat 6,6 reizes. Starp novadiem vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 45,5 tūkstoši eiro – 2023. gadā bija Pierīgā, Mārupes novadā. Pirmajā desmitniekā kopā ar Ropažu, Ķekavas, Līvānu, Valmieras, Olaines, Smiltenes, Ādažu, Saldus novadiem ir arī Dobeles novads, kas var lepoties ar uzņēmumiem, kuri turpina strādāt jau no tālajiem padomju gadiem. Ir novadi, kur ir veiksmīgi saglabāts tas, kas jau ir bijis iepriekš, kas ir veidojies padomju ērā vai jau pat pirms tam. Var attīstīties ļoti dažādi – kāpēc salauzt veco, ja tas labi strādā? "Dobeles dzirnavnieks" – tas ir viens no spilgtākajiem piemēriem vērienīgas ražošanas attīstībai Latvijā. Pirmkārt, viņi ir ļoti audzējuši jaudas un apjomus un ir pavisam citā līmenī patēriņa preču ražošanā nekā kādreiz bija; ir arī jauni eksporta tirgi, kuru agrāk nebija. "Mēs mēdzam teikt, ka esam maizes klētī pa vidu, jo mums riņķī šeit ir lielas zemes platības, kur ražo graudus, plus noteikti mums ir salīdzinoši netālu pieejama osta, caur kuru mēs arī realizējam savu produkciju, mums ir dzelzceļa pievadceļš, mēs esam, var teikt, Baltijas valstīm pa vidu," atzina "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Investīcijas "Dobeles dzirnavniekā" pārsniegušas 150 miljonus eiro AS "Dobeles dzirnavnieks" šobrīd ir lielākais pārtikas ražošanas uzņēmums Latvijā un šogad svinēs 50 gadu jubileju. Pēdējo 15 gadu laikā uzņēmumam ir arī enerģisks valdes priekšsēdētājs, un šai laikā investīcijas uzņēmuma attīstībā pārsniegušas 150 miljonus eiro. 60 % no saražotā tiek eksportēti, un uzņēmums ir viens no vadošajiem eksportētājiem Eiropas Savienībā (ES) – otrajā vietā auzu pārslu un septītajā vietā pastas ražošanā. AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils Foto: Publicitātes attēls "15 gadus atpakaļ mums bija trīs ražotnes, šodien mums jau ir 10. Pirmo ražotni atklājām 2012. gadā – tā ir pastas ražotne, šodien mums jau ir trīs. Un noteikti mūsu abas pārslu ražotnes, kur mēs gan konvencionālo graudu pārslas ražojam, gan arī atsevišķu līniju bioloģiskajām pārslām. Esam arī enerģijas ražotāji no atjaunojamajiem energoresursiem un tātad ražojam elektrību un siltumu, kas paaugstina mūsu konkurētspēju, ņemot vērā, kas šobrīd mums notiek ar enerģijas cenām kopumā," sacīja uzņēmuma vadītājs. 2024. gadā "Dobeles dzirnavnieka" apgrozījums bija 238 miljoni eiro, un, palielinoties biznesa apjomam, darbinieku skaits uzņēmumā 15 gadu laikā ir trīskāršojies. Pērn "Dobeles dzirnavniekā" strādāja jau 450 darbinieki. "Darbinieku ražošanas uzņēmumiem pietrūkst jau ilgstoši. Konkurenci tieši ar Rīgas ražošanas uzņēmumiem, es teiktu, varbūt ne tik daudz mēs izjūtam, taču mums šeit pat netālu ir Jelgava, bet, nu, pamatā, es teiktu, par 90 %, ka mums ir Dobeles un novada iedzīvotāji," atzina Amsils. "Lai uzņēmums attīstītos, tam vajag darbarokas, un darbarokām atkal vajag, kur strādāt, un, ja šeit nebūs, kur strādāt, šeit nedzīvos cilvēki un atkal otrādi, tāpēc faktiski mums jārunā par attīstību diezgan ilgā termiņā." Dobeles novada uzņēmumu kopējais apgrozījums pusmiljards eiro Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks stāstīja, ka 2024. gadā Dobeles novada uzņēmumu kopējais apgrozījums bija pusmiljards, no tā gandrīz pusi jeb 253 miljonus veido lauksaimniecības uzņēmumi. Vilks pats savulaik strādājis uzņēmumā "Spodrība", un šis uzņēmums bija bāze vairāku jaunu uzņēmumu attīstībai. "Dobele ir ķīmiķu pilsēta. Dobelē mums paveicās ar to, ka pie mums "Latvbithims" uztaisīja "Spodrību" – rūpnīcu, kur 80 % no rūpnīcas saražotā apjoma gāja eksportā uz PSRS, un tajā strādāja trijās maiņās. Jaunajiem rūpnīcas strādniekiem tika uzbūvēts tas, ko dobelnieki pazīst kā Ausmas masīvu, tika uzbūvēts bērnudārzs, kurš joprojām ir bērnu skaitā lielākais. Arī no "Spodrības" bijušajiem speciālistiem ir atvasinājusies vesela virkne pārējo ķīmijas uzņēmumu – tālāk attīstījās rūpnīca, akciju sabiedrība "Dobele", no viņas arī "Dobeles sveces", ko mēs šobrīd zinām kā "Baltic Candles", kas ir Dānijas uzņēmums. Nu, un, protams, arī "Spodrības" tā laika eksperimentālais cehs, kur toreiz bija SIA "Tenax". Faktiski šobrīd ir "Tenax panelis" un "Tenax chem", un "Tenapors"," teica Vilks. "Dobeles dzirnavnieks" valsts budžetam 2024. gadā nodokļos samaksāja vairāk nekā 12,2 miljonus eiro. Lielie uzņēmumi dod pienesumu arī pašvaldības budžetam, jo pašvaldība no uzņēmuma saņem gan nekustamā īpašuma nodokli, gan daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. "No mūsu kopumā 12 miljoniem nomaksātajiem mēs rēķinām, ka aptuveni pusotrs miljons būtu tas, kas tiek attiecīgi tālāk pārdalīts pašvaldībai. [..] Visiem ir skaidrs, ka tavā vietā pašvaldība neatnāks un ražošanas ēku neuzcels – tā ir mūsu sadaļa, uzņēmēju sadaļa, kuriem ir pašiem jāplāno un pie kā jāstrādā. Mums ir ļoti bieži komunikācija ar būvvaldi. To, ko mēs dzirdam Rīgā, – cik birokratizēti procesi un cik ilgu laiku aizņem... Mēs Dobelē droši vien pusi nebūtu izdarījuši, ja mēs atrastos Rīgas pilsētā. Tas galvenais mīnuss droši vien, ka ārpus darba aktivitātes ir, protams, lielākas galvaspilsētā nekā kādā no reģionu pilsētām un ir lietas, kuru mums pietrūkst, piemēram, tajā pašā ēdināšanas nozarē mums šobrīd diemžēl nav labas vietas, kur iet pavakariņot vai pavadīt laiku. Droši vien kaut kā jādarbojas, jāveicina, lai tomēr mums būtu tādas iespējas pilsētā," norādīja "Dobeles dzirnavnieka" vadītājs. Lielu Dobeles novada nodokļu ieņēmumu daļu veido IIN Pašvaldībai, protams, ir svarīgi, lai iedzīvotāji gan strādā, gan dzīvo Dobeles novadā, tad pašvaldība arī saņem lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks stāstīja, ka pērn novada budžets bija 60,9 miljoni eiro, bet IIN – 25,5 miljoni. "42 procentus no pamatieņēmumiem pašvaldībai veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. [..] Lielākā daļa – 45 % – no budžeta, praktiski puse aiziet izglītībai, tā ka varam teikt, ka visa naudiņa aiziet izglītībai. [..] Ir biedrība "Dobeles bērniem" – sadarbībā ar šo biedrību ir tapis brīnišķīgs rotaļlaukums tepat pilsētas centrā. Šogad plānots, ka tiks nodots ekspluatācijā arī mākslīgā seguma futbola laukums," teica Vilks. Viņš norādīja, ka nākotnē tiek plānots izveidot apvedceļu, lai dobelniekiem samazinātos stāvēšanas ilgums pie dzelzceļa pārbrauktuves. "Ja arī "Latvijas dzelzceļš" būs pretimnākošs, tad, iespējams, kaut kad nākotnē gribētos, lai apvedceļš vai apbraucamais ceļš arī būtu, lai, teiksim, nebūtu ciet dzelzceļš tik bieži. Otra lieta ir – mēs gribētu, lai mums būtu jauni uzņēmumi, un jauniem uzņēmumiem vajag darbiniekus, bet jauni darbinieki grib dzīvot jaunos mājokļos, bet šobrīd jaunie mājokļi vai jaunie projekti tiek būvēti un attīstīti tikai Rīgas pilsētā," sprieda Vilks. "Vēl gadus atpakaļ šeit bija grants ceļš un tiešām bija bedrains un dubļains. "Tenax chem", "Tenax", arī "Tenax panelim" [tuvumā esošos] ceļus, infrastruktūru pašvaldība mēģina sakārtot. Kur kaut kādi uzņēmumi ir, tos ceļus primāri [labo], un, es domāju, tas ir ļoti labi." "Latviapacking" vadītājs: Dobele tiešām ir uzņēmēju pilsēta Kaspars Elarts uzņēmumu "Latviapacking" Dobeles novada Auru pagastā izveidoja pirms 10 gadiem, pirms tam viņš astoņus gadus dzīvoja un strādāja Nīderlandē. Uzņēmumā ražo industriālo koka iepakojumu – koka kastes un paletes – un 85 % no saražotā eksportē uz Eiropu. 10 gadu laikā uzņēmuma darbinieku skaits audzis no trīs līdz 40, uzņēmuma modernizācijā ieguldīti 1,5 miljoni eiro, pērn apgrozījums sasniedza 5,5 miljonus. Elarts atzina, ka labs atbalsts maziem un jauniem uzņēmējiem ir Dobeles pašvaldības mazo grantu programma. "Dobele, es uzskatu, ir ļoti attīstījusies tieši uzņēmējdarbībā, mums ir ļoti daudz lielu uzņēmumu, Dobele tiešām ir uzņēmēju pilsēta. Protams, Tērvetē, es domāju, ka tur ir viss OK, tur ir "Tērvetes alus", agrofirmas, daudzi zemnieki. Es domāju, ka vairāk vajadzētu otru pilsētu, vajadzētu Auci attīstīt," atzina "Latviapacking" vadītājs. “Latviapacking” valdes priekšsēdētājs Kaspars Elarts Foto: Daina Zalamane Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite skaidroja, ka liels uzņēmums dod ekonomisko pienesumu ne tikai ar nodokļiem un nodarbinātību, bet palīdz attīstīties arī daudziem maziem uzņēmumiem. "Parasti jau viņiem apkārt vēl izveidojas vesela ekosistēma ar mazākiem uzņēmumiem – viens transporta piegādi apkalpo, viens iekārtas apkalp