Cilvēka veselībai draudzīgas darbavietas – kādas tās ir ? Saruna ar pētniekiem

lsm.lv · Feb 20, 2026 · Collected from GDELT

Full Article

Cilvēki izvēlas strādāt tur, kur ir labi darba apstākļi, cieņpilna attieksme un veselīga vide. Par to ir jārunā arvien vairāk, jo tikai tā veidojas izpratne, "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Latvijas Universitātes profesors, Cilvēkfaktora un darba vides nodaļas vadītājs un Latvijas Ergonomikas biedrības valdes loceklis Henrijs Kaļķis un Latvijas Universitātes doktorante studiju programmā "Cilvēkfaktors, drošība darbā un arodveselība", sertificēta fizioterapeite Marika Briede. Ieva Siliņa: Vai mēs zinām, cik daudzi no Latvijas iedzīvotājiem ikdienu pavada birojā? Henrijs Kaļķis: Precīzu datu nav, jo darba apstākļi bieži ir jaukti – birojs, ražošana, transports. Taču skaidrs, ka šis skaits ir pietiekami liels, lai ergonomika un ar darbu saistītais nogurums kļūtu par nopietnu veselības jautājumu. Nogurums pats par sevi ir normāla parādība, bet problēmas sākas, tam uzkrājoties. Marika Briede: Runājot par nogurumu, svarīgi ir saprast, vai nogurums ir fizisks vai mentāls, jo rīcība katrā gadījumā atšķiras. Fizisks nogurums ietekmē mentālo, un otrādi. Fiziskā darbā nogurums vairāk jūtams ķermenī, sēdošā vai mentālā darbā – galvā, bet rezultāts bieži savijas. Tāpēc svarīgi ir piekopt fiziskās aktivitātes. Fiziskās aktivitātes palīdz gan fiziska, gan mentāla noguruma gadījumā, tikai tām nav jābūt izsmeļošām. Svarīgākais ir pamanīt nogurumu, tad atpūsties un atjaunoties. Pēc intensīvas fiziska darba dienas gan labāk līdzēs viegla kustība, elpošana, atjaunošanās. Intensīvus treniņus labāk plānot dienās, kad fiziskā slodze darbā ir mazāka. Henrijs Kaļķis: Strādājot intensīvi, svarīgi ir saglabāt darba un dzīves līdzsvaru. Tāpēc ir jārūpējas par sava ķermeņa un domāšanas higiēnu, būtiska nozīme ir arī pilnvērtīgam miegam. Pat vienkārša kustība – pastaiga, peldēšana, dejas – palīdz gan ķermenim, gan domāšanai. Mūsu pētījumi banku sektorā rāda, ka ilgstoša sēdēšana, piespiedu pozas un psihosociālais stress saistībā ar mūsdienu digitālajām viedierīcēm tieši ietekmē veselību un darba efektivitāti. Kā cilvēka faktors ietekmē darba sniegumu digitālajā pasaulē? Henrijs Kaļķis: Ergonomika vai cilvēkfaktors ir multidisciplināra zinātnes nozare, kas pēta darba vidi un tās dažādos aspektus. Ir trīs galvenie virzieni, ko mēs pētām – fiziskā ergonomika, kognitīvā ergonomika un organizatoriskā ergonomika, kas saistās ar vadības funkcijām. Šī joma ir attīstījusies līdz ar industriālajām revolūcijām. Sākumā tā bija mehanizācija, pēc tam – masu ražošana jeb industrija 2.0. Vēlāk sekoja datorizācija un industrija 3.0. Ap 2010. gadu aktualizējās lietu internets, savienotās sistēmas, mašīnmācīšanās un pirmie mākslīgā intelekta risinājumi. Savukārt pēdējos gados esam nonākuši industrijā 5.0, kuras centrā ir cilvēka un tehnoloģiju, tostarp robotu un kognitīvo sistēmu, mijiedarbība. Mākslīgais intelekts attīstās ļoti strauji, un galvenais jautājums šodien ir, kā šādos apstākļos pielāgot darbu cilvēkam dažādās tautsaimniecības nozarēs. Tieši tas arī ir viens no būtiskākajiem cilvēkfaktora izaicinājumiem mūsdienu digitālajā laikmetā. Kā šī digitālā pasaule ietekmē mūs? Marika Briede: Digitālā vide mūs ietekmē ļoti spēcīgi. Ikdienā mēs lielu daļu laika pavadām pie maziem ekrāniem, īpaši viedtālruņiem, nevis lieliem, ergonomiskiem displejiem. Fizioterapijā arvien biežāk tiek runāts par tā saukto "viedtālruņa kaklu" – tā vēl nav oficiāla diagnoze, bet ir stāvoklis, kas veidojas gados jauniem, šķietami veseliem cilvēkiem ilgstošas piespiedu pozas dēļ. Pastāvīgi noliektā galva un ieliektā krūšu daļa pamazām rada pārslodzi, kas jau agrīni kļūst par pamatu nopietnākām mugurkaula problēmām nākotnē. Vai darba vidē ienāk roboti? Henrijs Kaļķis: Viņi ne tikai ienāk – viņi jau ir pārņēmuši daļu cilvēka funkciju. Ja atskatāmies, viedās ražošanas sistēmas savulaik šķita kas jauns, taču šodien ierīces savā starpā sazinās, apmainās ar signāliem un nodrošina vienmērīgu ražošanas plūsmu. Tas vairs neattiecas tikai uz ražošanas sektoru – tas ienāk arī banku nozarē, par ko liecina mūsu pētījumi. Automātiskie atbildētāji, mākslīgā intelekta konsultanti palīdz risināt klientu jautājumus un atbalsta darbiniekus ikdienas situācijās. Arī medicīnā roboti un digitalizācija ienāk ļoti strauji. Pareizi izmantots mākslīgais intelekts var kļūt par nozīmīgu atbalsta mehānismu operējošā bloka personālam. Šeit gribu izcelt pozitīvu piemēru Latvijā – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā atklāto robotizēto mugurkaula ķirurģijas operāciju zāli. Tas ir būtisks solis nākotnē, kas palīdzēs atslogot ķirurgu fizisko slodzi, ļaujot viņam vairāk darboties kā operatoram. Taču vienlaikus rodas jauni riski – pieaug mentālā slodze un stress, īpaši sākumā, kad nav pieredzes darbā ar šādām sistēmām, kas ierobežo komandas sadarbības dinamiku un komunikāciju. Un šādās situācijās cilvēka nozīme kļūst arvien aktuālāka. Marika Briede: Es kā fizioterapeite uzskatu, ka tieši šeit cilvēkam ir jāsāk domāt par mentālās slodzes mazināšanu – relaksācijas tehnikām, elpošanas vingrinājumiem, pašregulāciju. Tas ir ļoti individuāli un lielā mērā atkarīgs no paša cilvēka – kā viņš rūpējas par sevi un organizē savu ikdienu. Tehnoloģijas rada ērtību, bet vienlaikus arī risku kļūt fiziski un mentāli pasīviem. Jo mazāk mums pašiem jādomā un jākustas, jo vairāk informācijas tiek "pienesta uz šķīvja". Rezultātā mēs sēžam, baudām un pakāpeniski virzāmies uz saslimšanām. Kādi ir šī dzīvesveida riski? Marika Briede: Vienkārši sakot – mēs riskējam dzīvot īsāku mūžu. Ir ļoti daudz pētījumu, kas apliecina, ka kustība ir dzīvība. Tāpat kā uzturam ir sava "šķīvja" proporcija, arī fiziskajai slodzei ir sava piramīda. Sēdošs darbs ir tās augšgalā, bet pamatā ir ikdienas kustība – iešana, kāpšana, pārvietošanās. Vienu pieturu izkāpt agrāk, doties pastaigā, kustēties jebkādā veidā. Sēdošs dzīvesveids veicina lieko svaru, asinsvadu nosprostojumus un hroniskas slimības. Ir pētījumi, kas rāda, ka pusstunda sēdēšanas vakarā ir sliktāka par pusstundu kvalitatīva miega. Tie, kas šo laiku velta miegam, dzīvo ilgāk. Vai mākslīgais intelekts var palīdzēt ievērot ergonomikas principus? Henrijs Kaļķis: Jā, viennozīmīgi. Ir daudz aplikāciju un digitālu atbalsta rīku, kas palīdz atgādināt par kustību, pauzēm, slodzi. Strādājot ar augsta līmeņa vadītājiem, redzu, ka viņi apzināti rūpējas gan par fizisko, gan mentālo veselību. Viņi praktizē "digitālo detoksu", plāno savu laiku, komunikāciju un pievērš uzmanību miega higiēnai. Tie ir būtiski faktori, lai digitālajā laikmetā saglabātu gan veselību, gan produktivitāti. Kā ikdienā iekļaut kustību? Marika Briede: Sāc ar uzmanību pret sevi. Ja sajūti diskomfortu, maini pozīciju. Katra nākamā pozīcija ir labāka par iepriekšējo. Piecelies, aizej pēc ūdens, izkusties. Un arī viedtālruņa lietošana – pacel telefonu acu augstumā, nevis noliec galvu. Tas viss neprasa laiku, tikai paradumu maiņu. Regulāra kustība palielina izturību pret stresu un nogurumu. Pēc pāris mēnešiem cilvēki pamana, ka vakarā ir vairāk enerģijas un labāka koncentrēšanās spēja. Henrijs Kaļķis: Ļoti nozīmīgas ir mikropauzes. Pat 20–30 sekunžu pauze ik pa laikam uzlabo gan veselību, gan darba kvalitāti. Tas attiecas uz ikvienu darba veidu, piemēram, biroju, operāciju zāli, ražošanu u.c. Kāda ir veselīga darba vide? Henrijs Kaļķis: Veselīga darba vide ir tāda, kas apzināti cenšas mazināt visus tos riska faktorus, par kuriem jau iepriekš runājām. Daudzos uzņēmumos, kuros mēs viesojamies, redzams, ka tiek domāts par cilvēka un darba vides attiecībām – par mēbeļu piemērotību, automatizācijas ietekmi uz darbinieku, par izmantotajām programmām un to atbilstību cilvēka kognitīvajām spējām. Tāpat arvien biežāk darba vidē tiek iekļauti kustību elementi. Piemēram, lidostās redzam pingponga galdus, un tie nav tikai dekoratīvs elements. Pirms vai pēc lidojuma pilots var izkustēties, mazināt spriedzi. Parīzes lidostā, piemēram, pēc saspringta darba iespējams relaksēties, spēlējot klavieres. Daudzviet darba vidē ir trenažieri, aktīvās atpūtas zonas, kustību veicinoši risinājumi. Arī mēbeļu izvēle, krāsas, telpas sajūta un apkārtējā vide kopumā ir vērsta uz to, lai cilvēks darbā justos labāk. Tajā pašā laikā arvien vairāk cilvēku izvēlas vismaz dažas dienas nedēļā strādāt attālināti. Marika Briede: Jā, un šī izvēle bieži ir saistīta ar cilvēka mentālajām īpašībām. Daļai cilvēku, īpaši introvertiem, attālināts darbs ir ļoti piemērots. Taču tas vienlaikus uzliek arī lielāku atbildību pašam cilvēkam. Mājas birojam jābūt tikpat labi iekārtotam kā darbavietā – ar atbilstošu krēslu, galdu, ekrāna augstumu, regulārām kustību un pusdienu pauzēm. Prasības nemainās. Atšķirība ir tikai viena – mājas birojā cilvēks pats sev ir gan darba devējs, gan ergonomikas uzraugs, un tieši viņam ir jāseko līdzi kārtībai un savai labsajūtai. Vai ir saistība starp darba vidi un to, cik veseli mēs esam kā tauta, kā nācija? Henrijs Kaļķis: Pilnīgi noteikti. Uz veselīgu darba vidi ir jāskatās no trim aspektiem – fiziskās, kognitīvās un sociālās labklājības aspektiem. Ja šie aspekti ir līdzsvaroti, veidojas arī pozitīva darba kultūra, atbalstoša vadība, draudzīgs kolektīvs, savstarpēja uzticēšanās. Tie ir sociālie faktori, kas būtiski ietekmē gan darba kultūru, sadarbību, gan cilvēku gandarījumu par darbu. Ja cilvēki jūtas labi savā darbavietā, viņi ir motivētāki, gatavi ieguldīt vairāk un radīt lielāku pievienoto vērtību organizācijai. Tas savukārt atspoguļojas arī klientu apmierinātībā. Šo principu ir uzsvēruši daudzi pasaules līmeņa uzņēmumu vadītāji, tostarp Ričards Brensons un Stīvs Džobss, kuru moto varētu saīsināti formulēt šādi – "rūpējoties par darbiniekiem, viņi rūpējas arī par sava biznesa ilgtspēju". Cilvēki izvēlas strādāt tur, kur ir labi darba apstākļi, cieņpilna attieksme un veselīga vide. Par to ir jārunā arvien vairāk, jo tikai tā veidojas izpratne. Vesels cilvēks veselīgā darba vidē veido veselīgu sabiedrību. Darba vide un sabiedrība savstarpēji mijiedarbojas un viena otru veido. Veicot zinātniskos pētījumus, mēs iepazīstam arī augsti digitalizē