Latgales Laiks

latgaleslaiks.lv · Feb 26, 2026 · Collected from GDELT

Full Article

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek apspriesta daudzdzīvokļu māju renovācijas tēma. Šoziem tā kļuva īpaši aktuāla, jo neparasti stiprais sals ievērojami patukšoja Latvijas iedzīvotāju maciņus. Ja renovēto māju iedzīvotāji dzīvoja komfortā un saņēma salīdzinoši mazus rēķinus, tad daudzu citu pilsētnieku dzīvokļos bija auksti, turklāt pienāca ļoti lieli rēķini. Daugavpilī, kā jau ziņojām, janvārī vidējā maksa par viena kvadrātmetra apsildīšanu bija 2,23 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Vislētākā apkure, pat ņemot vērā tik stipru salu, ir pilnībā renovētās mājas iedzīvotājiem Šaurajā ielā 25a. Viņi par vienu kvadrātmetru maksās 0,7492 eiro bez PVN. Savukārt Nometņu ielas 66. nama iedzīvotāji, kura renovācija veikta pirms vairākiem gadiem, par apkuri maksās 0,8851 eiro par kvadrātmetru bez pievienotās vērtības nodokļa. Savukārt vislielāko rēķinu saņēma Aleksandra ielas mājas iedzīvotāji Cietoksnī -- viņiem par vienu kvadrātmetru nāksies maksāt 5,6930 eiro bez PVN. Šajā gadījumā par renovāciju nav runas. “Vislielākās izmaksas par 1 m² apsildīšanu bija 3,12 eiro. Viszemākās izmaksas par 1 m² apsildīšanu -- 1,94 eiro. Vidējās kopējās izmaksas par 1 m² apsildīšanu -- 2,58 eiro. Šie rādītāji lielā mērā ir atkarīgi no mājas tehniskā stāvokļa un iedzīvotāju paradumiem (vai tiek turētas vaļā kāpņu telpas durvis, lai varētu ienākt kaķi, vai koplietošanas telpās ir nomainīti logi, vai jumta segums ir vecs — tas viss rada siltuma zudumus, kā rezultātā tiek patērēts vairāk siltumenerģijas un maksa par 1 m² ir augstāka). Pārsvarā apkure tiek nodrošināta ar šķeldu,” laikrakstam “Latgales Laiks” pastāstīja Liene Valaine, uzņēmuma „Ornaments” vadītāja, kas apsaimnieko dzīvojamās mājas bijušā Ilūkstes novada teritorijā, kā arī Sventē. SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” (NPS) speciālisti pastāstīja, ka NPS apkures tarifs šoziem ir 73,63 eiro par MWh. Vidējā maksa par viena kvadrātmetra apkurināšanu uzņēmuma apkalpotajās mājās, ja diennakts vidējā gaisa temperatūras ir -11 grādi, -- 2,65 eiro. Tāpat kā Daugavpilī, arī šeit viszemākais siltuma patēriņš — un līdz ar to zemākā apkures maksa — ir mājās, kas piedalījušās energoefektivitātes programmā. Renovētās mājās ir ne tikai komfortablāki dzīves apstākļi -- tās ir draudzīgākas videi. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) datiem, ēku sektors ir atbildīgs par būtisku daļu no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar enerģijas patēriņu (apkurei, dzesēšanai, apgaismojumam). Ēkas patērē aptuveni trešdaļu no pasaules enerģijas gala patēriņa. Vecās mājas ar nesiltinātām fasādēm, nolietotiem jumtiem un novecojušiem logiem burtiski “apkurina ielu”, zaudējot siltumu caur sienām un pārsegumiem. Rezultātā nepieciešams vairāk kurināmā — gāzes, ogļu vai pat biomasas — un atmosfērā nonāk vairāk siltumnīcefekta gāzu. Renovācija maina šo situāciju. Fasāžu siltināšana, logu nomaiņa, apkures sistēmu modernizācija un individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšana ļauj samazināt enerģijas patēriņu par 30–60%. Tas nozīmē mazāku kurināmā patēriņu un zemākas CO₂ emisijas. Vienas mājas mērogā efekts var šķist pieticīgs, taču, ja tiek atjaunots vesels rajons vai pilsēta, rezultāts ir jūtams valsts līmenī. Kā atjaunot un nosiltināt savu māju? Ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties iedzīvotājiem? Par to pastāstīja Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma (DDzKSU) projektu vadītājs Ņikita Aleksejevs. — Kāpēc pašlaik daudzdzīvokļu māju renovācija ir īpaši aktuāla? — Šī ziema parādīja, ka arī pie mums tā var būt gana skarba. Janvārī un februārī termometra stabiņš noslīdēja līdz –32,5 grādiem. Protams, tas atspoguļojās arī rēķinos. Mēs redzējām atšķirību apkures rēķinos renovētās un nerenovētās mājās. Mājās, kuras apsaimnieko DDzKSU, vidējā maksa bija 2,40 eiro par kvadrātmetru. Pirmajā simtniekā ar zemākajiem apkures rēķiniem ir mājas, kur veikta pilnīga vai daļēja renovācija. Maksa par viena kvadrātmetra apsildīšanu -- sākot no 80 centiem. Siltinātu māju var apkurināt ievērojami mazāk, vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem komfortablus apstākļus. — Kādas problēmas vecajā dzīvojamajā fondā risina kompleksa renovācija? — Pirmkārt, tās ir komunikācijas, kuru ekspluatācijas termiņš bieži vien sen ir beidzies — kanalizācija, ūdensapgādes sistēmas. Tāpēc bieži notiek avārijas, ūdens noplūdes. Otrkārt, tā ir pati ēka. Energoefektivitātes līmenis, kas paredzēts mājas būvniecības laikā, sen vairs neatbilst realitātei. Rezultātā dzīvokļos nav komforta, jo aukstums iekļūst caur plaisām, un šāda māja patērē daudz vairāk siltumenerģijas, ievērojami vairāk siltuma, tādējādi palielinot arī apkures rēķinus. Tās ir divas galvenās problēmas, kuras risina renovācija. — Cik ātri šie darbi atmaksājas? — Viss ir atkarīgs no tā, kādi darbi tiek veikti. Pirms darbu uzsākšanas vienmēr tiek veikts energoaudits. Tas parāda, kādi pasākumi ir nepieciešami un kādu energoefektivitātes pieaugumu tie nodrošinās. Vislielāko efektivitāti dod jumta un bēniņu siltināšana -- šādā gadījumā atmaksāšanās periods var būt desmit gadi. Ja runājam par pagraba pārseguma siltināšanu, kur energoefektivitātes pieaugums ir vien 2–3%, tad atmaksāšanās periods var būt pat 40 gadi. Vidēji tas ir apmēram 20 gadi. Nevajag aizmirst, ka tas ir arī komforta jautājums. Renovētās mājās dzīves apstākļi ir ievērojami labāki, turklāt tos iespējams pašiem regulēt. Tiek uzstādīti jauni automātiskie ūdens patēriņa skaitītāji, un vairs katru mēnesi nav jāatceras iesniegt rādījumus, turklāt būtiski samazinās neuzskaitītā ūdens daudzums. Renovācija ir komforts, ekonomija un ēkas kalpošanas laika pagarināšana. Turklāt dzīvokļi renovētās mājās maksā aptuveni par 30% dārgāk. — Kādas energoefektivitātes programmas šobrīd ir valstī un pašvaldībā? — Godīgi sakot, situācija pašlaik ir diezgan skumja. Galvenās ir AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” daudzdzīvokļu energoefektivitātes programmas. 2025. gada 4. aprīlī „Altum” izsludināja jaunu renovācijas programmu, kas ietver divas galvenās daļas. Pirmā daļa darbojās visā Latvijā -- jāpanāk vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījums un līdzfinansējums ir no 40 līdz 50 procentiem. Programma bija paredzēta četriem gadiem, taču finansējums tika apgūts piecu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka vairāk pretendēt nevar — četriem gadiem paredzētie līdzekļi jau ir izsmelti. Diemžēl daudzi interesenti tā arī nesaņēma šo līdzfinansējumu. Otrā daļa -- 10 līdz 29 procenti primārās enerģijas ietaupījums, ja māja atrodas Latgales plānošanas reģionā. Tā paredz daļēju renovāciju -- jumti, ēku gala sienas un tamlīdzīgi. Jāatzīmē, ka mūsu reģionā aktivitāte energoefektivitātes programmās ir ļoti zema, tāpēc šī programma tika izstrādāta, taču arī tās finansējums tika izsmelts jau 2026. gada janvārī, lai gan bija paredzēts līdz 2029. gada 31. janvārim. Tātad šobrīd programma formāli ir, bet līdzfinansējuma vairs nav. Ir arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldība atbalsta programma, taču tā paredzēta tikai tiem namiem, kas piedalās „Altum” programmās. — Vai klimata pārmaiņas ietekmē būvniecības un renovācijas prasības? — Atkarībā no situācijas. Sala un lielā sniega daudzuma dēļ šogad būvdarbu sezonu, visticamāk, iesāksim vēlāk nekā ierasts. Pērn, kad šāda sala un sniega nebija, dažādi būvdarbi sākās jau februārī. Šogad sezonas sākums kavēsies, līdz ar to tiks paveikts mazāks darbu apjoms. Turklāt energoauditors, izstrādājot energoauditu, uz kura pamata tiek veikta projektēšana un būvniecība, aprēķina siltinājuma biezumu, materiālu veidu un citus parametrus, ņemot vērā klimata izmaiņas un visus normatīvus. Jāņem vērā arī tas, ka renovētas mājas jāapkurina mazāk, līdz ar to tiek patērēts mazāk kurināmā un samazinās oglekļa dioksīda emisijas, kas palīdz videi. — Kā uzzināt vairāk par renovāciju un energoefektivitāti? — Vispirms jāvēršas organizācijā, kas apsaimnieko jūsu dzīvojamo māju. Mēs vienmēr sniegsim visu nepieciešamo informāciju — sākot ar to, kādu energoefektivitāti nodrošina konkrēti darbi līdz pat dalībai līdzfinansējuma programmās. Patiesībā tas ir laika jautājums — esmu pārliecināts, ka arī to māju iedzīvotāji, kuri šobrīd vēl nedomā par renovāciju, agrāk vai vēlāk līdz tam nonāks. Tas ir laika jautājums, bet laiks ir nauda. Ar katru dienu šo darbu izmaksas pieaug. Tas, ko šodien var izdarīt par vienu summu, pēc gada maksās vairāk. Turklāt atbalsta programmu nosacījumi ar katru reizi kļūst mazāk izdevīgi. Tāpēc, jo ātrāk pieņemsiet lēmumu, jo izdevīgāk tas būs jūsu maciņam. — Paldies par sarunu. Renovācija ir ieguldījums nākotnē. Tā padara mājokli komfortablāku, izdevumus — prognozējamākus, bet klimata slogu — mazāku. Mainīgā klimata un nestabilo energonesēju cenu apstākļos šāds solis ir ne vien vēlams, bet nepieciešams. Projekts “Energoresursi Latgalē: kas jāzina ikvienam!” piedāvās intervijas ar ekspertiem avīzē, sociālajos tīklos, kā arī informācija būs pieejama radio “Alise Plus”. Mērķis – mazināt dezinformācijas izplatību par klimatu un klimata pārmaiņām un klimata politikas pamatnosacījumiem, kā arī par energoresursiem Latgalē. Projektu “Energoresursi Latgalē: kas jāzina ikvienam!” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.