Latgales Laiks

latgaleslaiks.lv · Feb 26, 2026 · Collected from GDELT

Full Article

Klimata pārmaiņas Latvijā vairs nav tikai zinātnieku un politiķu temats — tās arvien biežāk kļūst par ikdienas sarunu jautājumu. Tomēr līdzās faktiem sabiedrībā pastāv arī bažas un sajūta, ka pārmaiņas tiek uzspiestas no ārpuses. Lai noskaidrotu, kā klimata politika, zinātnes secinājumi un cilvēku ikdienas izvēles savstarpēji mijiedarbojas un ko tas nozīmē Latgalei un Latvijai, Radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča uz sarunu aicināja Latvijas Universitātes docentu, vadošo pētnieku un biedrības “Zaļā brīvība” valdes locekli Jāni Brizgu. – Kā jūs raksturotu sabiedrības attieksmi pret klimata jautājumiem šobrīd? - Sabiedrība šobrīd kopumā kļūst arvien polarizētāka, un klimata jautājumi ir nonākuši šīs polarizācijas centrā. Daļa cilvēku tos uztver kā eksistenciālu izaicinājumu, citi – kā pārspīlējumu vai pat draudu savam ierastajam dzīvesveidam. Un tas nav nejauši. Daudzi klimata risinājumi skar ļoti konkrētas ikdienas lietas – kā mēs apsildām mājokļus, ar ko pārvietojamies, ko ēdam. Ja runājam par atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, pāreju uz sabiedrisko transportu vai diētas maiņu, tas nozīmē pārmaiņas personiskajā telpā. Cilvēkiem dabiski patīk stabilitāte un drošība, savukārt pārmaiņas rada nedrošības sajūtu. Tāpēc spriedze nereti rodas nevis tādēļ, ka cilvēki noliegtu klimata problēmu, bet tāpēc, ka viņi baidās no sekām savā ikdienā. – Ja klimata pārmaiņas zinātniski ir pierādītas, kāpēc sabiedrībā joprojām pastāv plaisa starp faktiem un uztveri? - Zinātniskie dati ir ļoti skaidri – mums jāmaina veids, kā ražojam un patērējam. Taču cilvēku rīcību ietekmē ne tikai zināšanas. Mūsu pētījumi rāda, ka cilvēki labprāt izvēlas risinājumus, kas būtiski nemaina viņu komfortu. Piemēram, izmantot auduma maisiņu veikalā vai uzlabot mājas siltinājumu. Taču, ja runa ir par paradumu maiņu – piemēram, atteikšanos no privātās automašīnas, tas jau kļūst sarežģītāk. Tur iesaistās infrastruktūras, finanšu iespēju, sociālā statusa un vērtību jautājumi. Mašīna daudziem joprojām ir statusa simbols, savukārt velosipēds dažkārt tiek uztverts kā “nepietiekamības” pazīme. Tātad plaisa rodas tur, kur zinātnes ieteikumi saduras ar sociālo realitāti. – Vai politiķi pietiekami ieklausās zinātnē? Un cik strauji tas atspoguļojas reālos lēmumos Latvijā? - Situācija nav viennozīmīga. Ir politiski spēki, kas aktīvi balstās datos un cenšas īstenot pārmaiņas – piemēram, ēku siltināšanā vai atjaunojamo resursu attīstībā. Taču politiķi strādā četru gadu ciklā, bet klimata politika prasa desmitgades. Turklāt politiķi bieži izmanto retoriku, kas klimata jautājumus sasaista ar Eiropas Savienības prasībām – “mums tas jādara, jo tā prasa Brisele”. Šāda pieeja rada iespaidu, ka tas nav mūsu pašu interesēs, bet ārējs spiediens. Tas neveicina sabiedrības atbalstu. Mums vairāk jārunā par klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā – par veselību, infrastruktūru, lauksaimniecību, mežiem. Par to, kā tas skar mūsu pašu mājas un ģimeni. – Bieži izskan viedoklis, ka klimata politika palielina nevienlīdzību. Cik pamatotas ir šīs bažas? - Tās ir ļoti nopietnas bažas. Ja klimata politika tiek ieviesta bez sociālā taisnīguma dimensijas, tā var radīt spriedzi. Labs piemērs ir Francijas “dzelteno vestu” protests, kas sākās pēc degvielas nodokļa palielināšanas. Cilvēki saprata klimata mērķus, bet neredzēja alternatīvas. Ja cilvēkam nav sabiedriskā transporta vai līdzekļu elektroauto iegādei, bet viņam vienkārši palielina izmaksas, tas tiek uztverts kā sods. Tāpēc Latvijā tiek izstrādāts Sociālais klimata plāns – lai pāreja būtu taisnīga un nepalielinātu nabadzību. – Enerģētika ir īpaši jūtīgs temats. Kādi ir lielākie mīti šajā jomā? - Viens no mītiem ir, ka galvenais ir tikai nomainīt vienu energoresursu pret citu. Taču zaļākā enerģija ir tā, kas netiek patērēta. Mēs pārāk maz runājam par enerģijas taupīšanu kopumā. Ja skatāmies uz enerģētiku kā drošības jautājumu, Latvijai nav savu fosilo resursu. To imports nozīmē atkarību. Tāpēc vietējo atjaunojamo resursu – saules, vēja, biomasas – attīstība ir arī neatkarības jautājums. – Vai mēs pārāk daudz atbildības neuzliekam katram indivīdam? - Jā, mēs bieži pārspīlējam individuālo atbildību. Cilvēka izvēles ietekmē infrastruktūra, ienākumi, sociālās normas. Ja nav sabiedriskā transporta, cilvēks nevar izvēlēties to izmantot. Tas nenozīmē, ka indivīda rīcība nav svarīga, bet sistēmai jābūt tādai, kas atbalsta videi draudzīgas izvēles. Mums jāveido vide, kurā ilgtspējīgs risinājums ir vieglākā izvēle. – Kā Latvijai veicas aprites ekonomikas jomā? - Godīgi sakot, mēs vēl esam sākuma stadijā. Resursu patēriņš un atkritumu apjoms turpina pieaugt. Pārstrāde attīstās, taču kopējais atgriezto resursu apjoms joprojām ir ļoti zems. Mēs joprojām dominējam lineārā ekonomikā – iegūstam, saražojam, izmetam. Aprites ekonomika nozīmē domāt par produktu dzīves ciklu, remontu, atkārtotu izmantošanu. – Vai jaunā paaudze būs tā, kas situāciju mainīs? - Cerams, bet tas nenotiks automātiski. Pētījumi rāda, ka aktīvākie šķirotāji bieži ir sievietes 30–40 gadu vecumā, nevis jaunieši. Skolās par šiem jautājumiem runā, bet daudz kas atkarīgs no skolotājiem. Vērtības dzīves gaitā mainās. Kad jaunietis sāk strādāt, veido ģimeni, prioritātes var mainīties. Tāpēc ar izglītību vien nepietiek – jāmaina arī vide un sistēma. – Kas izmaksās dārgāk – pārmaiņas vai bezdarbība? - Starptautiskie pētījumi rāda, ka bezdarbība izmaksās daudz vairāk. Klimata pārmaiņu sekas – plūdi, sausumi, veselības problēmas un migrācija var radīt milzīgus ekonomiskus un ģeopolitiskus zaudējumus. Cilvēkiem ir tendence nākotnes riskus novērtēt par zemu. Taču, ja ignorējam problēmu, rēķins būs daudz lielāks. – Ko darīt, lai klimata politika netiktu uztverta kā sods, bet kā iespēja? - Jārunā par ieguvumiem – par enerģētisko neatkarību, veselīgāku vidi, mazākiem rēķiniem ilgtermiņā. Jārūpējas par taisnīgu pāreju un jāieklausās cilvēku bažās. Un ļoti svarīgi – uzticēties zinātnei. Nevis akli, bet kritiski, analizējot datus un argumentus. Mums jābūt godīgiem pašiem pret sevi un jāatzīst, ka bezdarbība arī ir izvēle un tā ir dārga izvēle. – Kāds būtu jūsu galvenais vēstījums Latgales iedzīvotājiem? - Klimata pārmaiņas nav abstrakts jautājums kaut kur tālu pasaulē. Tās ietekmē arī Latviju – mūsu mežus, lauksaimniecību, veselību, ekonomiku. Katrs no mums var ietekmēt procesus, bet vienlaikus mums jāpieprasa gudra un taisnīga politika. Bezdarbība izmaksās dārgi. Taču pārdomātas pārmaiņas var būt iespēja – stiprināt mūsu neatkarību, uzlabot dzīves kvalitāti un nodrošināt drošu nākotni nākamajām paaudzēm. Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos. Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.